Tieksme pēc skaista ķermeņa ir kļuvusi gluži vai par ikdienu 21.gadsimta sievietes dzīvē. Jāatzīst, ka arī mani vai ik dienas nomoka tas šausmīgais jautājums – kā kļūt slaidākai, skaistākai, pievilcīgākai. Man ir labs attaisnojums – manī viss labais ir iedzimis no mana tēta. Arī tie gēni, kas atbild par cilvēka ķermeņa aprisēm.. Un tā nu es mācos sadzīvot ar savu sievišķīgo augumu. Mans tētis reiz teica – laikā, kad cilvēki medīja mamutus, resnums tika uzskatīts par priekšrocību. Tas nozīmēja, ka tiem ir rezerves, ko tērēt starplaikos starp medībām. 21. gadsimtā šī iezīme ir kļuvusi par kaut ko neglītu tikai tāpēc, ka ir absolūti mainījies cilvēku dzīvesveids.
Esmu izmēģinājusi daudz ko.. Laikam visbriesmīgākais ir iet uz sporta zāli, uzkāpt uz riteņa un pēc 10 minūšu treniņa sevi motivēt, jo pēkšņi tievums ir sekundārs.. Nereti esmu domājusi – kāda velna pēc es to daru? Kāpēc sevi tā moku? To dažu lieko kilogramu dēļ, kas tāpat atgriezīsies brīdī, kad nolemšu – viss pietiek, tieši tagad man patīk kā izskatos.
Strādājot vasaras nometnēs un raugoties, kā 16 gadus jaunās meitenes iespīlējas XXXS izmēra apģērbos, apjautu, ka man vairs nebūs 16. Tāpēc atliek tikai iemīlēt sevi tādu, kāda esmu. Taču tas jau nenozīmē, ka metu mieru sevis mocīšanai. Vienmēr taču liekas, ka kaut ko varētu izdarīt, lai justos mazliet, mazliet labāk.
Sāku ar sporta zāli.. Tā izturēju kādus gadus divus, bet, ņemot vērā, ka 2 reizes nedēļā dejoju, trīs reizes nedēļā pavadīt sporta zālē likās nožēlojami. Lai gan jāatzīst – kādu laiku tas nesa rezultātus. Ķermenis kļuva tvirtāks, jutos moža.. Bet tiešām gribas arī kādu vakaru vienkārši neko nedarīt. Vai no rītiem pagulēt savu pusstundiņu ilgāk.
Pēc tam gāju pie diētas ārsta. Sāku skaitīt kalorijas. Gada laikā atbrīvojos no kādiem 8 kg. It kā iemācījos pareizi ēst. Tikai brīdī, kad sapratu – ik reiz ārstam atstāju 20 latus, bet viņš pat neveido nekādu manas “slimības” vēsturi.. kaut kā sajutu, ka viņam nerūp.. Un protams, kāpēc lai rūpētu. Kā man tika norādīts – var jau dzīvot arī arī 80kg.. Arī resni cilvēki ir vajadzīgi.. Trāpīts, grimst.. Turpināju pierakstīt visu, ko apēdu, atturējos no visa, kas ir garšīgs.. Rezultāti bija, turklāt noturīgi.. Un es patiešām daudz iemācījos par uzturu. Samazinoties ienākumiem, nācās atteikties no šīm vizītēm.
Ir pagājis jau kāds laiks, kad sapratu – nu kaut kas atkal ir jādara.. Kaut vai tāpēc, ka tuvojas rudens un vairākas smalkas balles, kurās vakarkleitā man gribas izskatīties labi.. Laikam tas man vairāk svarīgi, nekā labi izskatīties peldkostīmā. Jau vasaras vidū izmēģināju pirmo diletantisko diētu, kuru atradu internetā. Mazliet pielāgoju savam dzīves ritmam un jāsaka, lai arī rezultāts nebija ne tuvu tāds, kā to aprasktīja, tomēr zināmas izmaiņas novēroju.. Tiku vaļā no 4 kg, nav daudz, bet motivējoši.
Nu jau 8 dienas savu ēšanu atkal iegrožoju, izmēģinu kādu it kā pārbaudītu veidu, kas palīdz sakārtot vielmaiņu. Atlikušas vēl 5 dienas. Man mājās svaru nav, tādēļ jāatzīst, ka grūti novērtēt rezultātu, kāds šobrīd sasniegts. Viens gan skaidrs – naktī sapņoju, ka ēdu ko neatļautu. Pirmais lūzums bija 3. dienā, kad raudāju, jo gribējās ēst.. Pēc tam 5. dienā, kad likās – viss, pietiek! Tagad ir iestājusies zināma apātija. Grūti koncentrēties darbam. Milzīgs nespēks, ja neesmu apēdusi savi ikdienas šķiedrvielu devu. Izmēģināju vēl ko ekstrēmu – savam novājinātajam ķermenim uzliku normālu slodzi. Labi, ka nepaģību, bet motors sāka skriet aulēkšiem.
Esmu nodomājus tomēr to lietu novest līdz galam, jo kaut kādam rezultātam taču ir jābūt.. Vēl 5 dienas un tas pa lielam nav daudz. Bet skaidrs ir viens – man ar diētām uz kādu laiku pietiek. Nav jau tā, ka man pofig par maniem mīlas rokturīšiem uz gurniem vai kukulīšiem padusēs, bet goda vārds – es sevi mīlu. Man patīk garšīgi paēst pat, ja tas nav veselīgi.. Un galvenais, ko no visa šī esmu sapratusi – kaut kur pa vidu ir tā patiesība. Kaut kur pa vidu starp neprātīgu ieturēšanos un nenormālu fizisko slodzi.
Un, ja es varētu, tad tagad noteikti notiesātu kādu kārtīgu maltīti ar kartupeļiem un gaļu, saldējumu un vīnogām. Tam visam pa virsu – lielu glāzi kolas. Bet es nevaru, tāpēc iztikšu ar gabaliņu gaļas, kas pagatavots bez garšvielām un salātiem, kas aizdarīti ar lāsīti eļļas un citrona. Teiksiet – tas jau labi! Bet pamēģiniet no tā iztikt 2 nedēļas! :)
Bet pa lielam – viss ir forši! :) Es samaidu un ārā ir super-duper labs rudens! Man ir paveicies – mani mīl tādu, kāda es esmu un es sevi sāku mīlēt.. arī tādu, kāda es esmu!
Irb.
